Dārgie brāļi un māsas,
Pēdējāsnedēļās koncentrējotsavu skatienu uzlūgšanu, kādumums to mācasvētie Raksti,mēs nonākam pievēl kādavērtīga lūgšanasavota, proti,liturģijas. Grieķuvalodā vārds„liturģija” nozīmē„cilvēku padarītsdarbs citiemcilvēkiem”.Šeit „cilvēki” ir jaunie DievaCilvēki, kuri irKristus radīti,cilvēki, kurinepastāv pašipar sevi unkurus saistanevis asinis,teritorija vaivalsts, bet, kuriir Pashālānoslēpuma radīti.Liturģija ir arī„Dieva darbs”.Kā OtraisVatikāna koncilsmāca, liturģijair līdzeklis,kas nodrošina,ka Kristus mūsuPestītājs unAugstais Priesteristurpina mūsuatpestīšanas darbuiekš, ar uncaur ViņaBaznīcu. Šis irtas lielaisliturģijas noslēpums:Dievs darbojaskamēr mēs esamiesaistīti Viņadarbībā. Koncilssāka savu darbuar diskusijāmpar liturģiju,un ne beziemesla, joliturģija mumsatgādina mumsDieva primātu.Fundamentāls kritērijstam ir liturģijasorientēšanās uzTēvu, kuraglābjošā mīlestībapiedzīvo kulminācijuViņa dēla nāvēun augšāmcelšanā.Tieši liturģijāmēs „paceļamsavas sirdis”,atverot seviDieva vārdam,kad sapulcējamieskopā ar saviembrāļiem lūgšanā,kas paceļasmūsos un kurair vērsta uzTēvu caur DēluSvētajā Garā.
Pāvests sveic svētceļniekus no dažādām zemēm…
No angļu valodas tulkoja: Sem. Pēteris Skudra