Iepriekšējā nodaļā autors runāja par Mozu un tuksnesi kā vietu, kur atrast Dievu, kur ieraudzīt Dieva bezgalību/nebeidzamību (infinité) un vietu, kur iepazīt tuksnesi kā monoteisku vietu. Tālāk autors turpina:
Un tā vienu dienu mēs nonākam līdz degošajam krūmam. Viņš (Mozus) ierauga kādu fenomenu – krūmu, kurš nesadeg. Viņš redzēja uguni! Viņš bija jau iepriekš sagatavojies, lai sastaptos ar šo liesmojošo krūmu…
Sinaja tuksnesī ir līdzīgi kā mūsu tuksnešos, kā mūsu kalnos (atcerēsimies, ka autors dzīvo Francijā, tulk. piez.), kur gani konkrētā sezonas laikā nodedzina veco zālāju, lai pavasarī ganāmpulkam būtu būtu svaigi augi. Tātad, liesma nebija nekāds pārsteigums. Tas, kas viņu pārsteidza bija, ka viņš redzēja liesmu, kura neizsīkst, kura turpina degt, iespējams, vairākas dienas, bet ko gan es zinu?
Viņš saka: es iešu to aplūkot, to uguni, kas neizsīkst…un viņš tam tuvojas. Mēs jau zinām kā viņš tiek sagaidīts:
„Netuvojies! Novelc savas kurpes no savām kājām, jo tā vieta, kur tu stāvi ir svēta zeme.” [Ex 3, 5]
Un viņš arī novilka savus apavus. Kas ir šī balss, kas nāk no šīs uguns? Kas esi tu , kas ar mani runā? – „Es esmu, kas es esmu, es esmu Ābrahama, Īzāka un Jēkaba Dievs.” Pārlasīsim šo lielisko ainu no Izceļošanas grāmatas.
„Es esmu, kas esmu.” [Ex 3, 14]
Viņš to pazīst, to, kas ir – bezgalīgo, neaizsniedzamo, transcendento (transcendents – , tulk. piez.), kurš visus pazīst. Bet tas, kas mūs mulsina ir tas, ka m;es šo transcendento redzam kustībā.
Tad, kas ir šī uguns? – Tā ir simboliska vīzija, Dieva teofānija (teofānija – Dieva atklāšanās, tulk. piez.). Tāpat, Dievs nav tikai neaizsniedzams, transcendents, Viņš nav tumsa. Nē! Dievs ir gaisma; pat vairāk – Dievs ir liesma. Dievs ir liesma, kas dzirksteļo.
No franču valodas tulkoja: Sem. Emīls Slišāns
Tēva Marija Eugēnija no Bērna Jēzus O.C.D. grāmata: „Kontemplācija un apustulāts”
Par le Père Marie Eugène de l’Enfant Jésus O.C.D.: „Contemplation et apostolat”