Dārgie Rīgas Garīgā semināra audzēkņi,
Es labprāt būtu vēlējies šobrīd būt kopā ar jums, jūsu bīskapiem un audzinātājiem, lai svinētu jūsu lielās Aizbildnes mazās svētās Terēzes no Lizjē svētkus. Taču šobrīd esmu savā dzimtajā pusē Gandino (Bergamo diecēzē), kur pavadīšu dažas brīvdienas. Būdams šeit, esmu vienots ar jums sirds mīlestībā un lūgšanā un sūtu ikvienam no jums brālīgus sveicienus.
Atzīstos, ka svētās Terēzes no Lizjē persona man ir ļoti dārga. Mācoties ģimnāzijā un arī seminārā pavadītajos gados, man ļoti patika lasīt viņas rakstus, jo īpaši viņas autobiogrāfiju “Kādas dvēseles stāstu”, ko pāvests Benedikts XVI nosaucis par “spilgtu Evaņģēlija komentāru, kas pilnībā izdzīvots”. Tāpēc man rodas spontāna vēlēšanās aicināt jūs no jauna atklāt šo “mazo lielo dārgumu” – “Kādas dvēseles stāstu”.
Jaunā mācību gada sākumā, kuru kopā ar visu Baznīcu izdzīvosim kā īpašu žēlastības gadu – Ticības gadu, tā atkal ir svētā Terēze no Lizjē, kurā rodu iedvesmu savam novēlējumam, ko vēlos izteikt katram no jums. Novēlu jums žēlastību, ko Terēze nosauca par “Ziemassvētku žēlastību”, jo to saņēma tieši 1886.gada Ziemassvētku naktī. Viņa pati to apraksta šādi: “Tai naktī… labais Dievs paveica mazu brīnumu, ļaujot man vienā acumirklī atstāt bērnību… Viņš mani darīja par stipru un drosmīgu … Es jutu mīlestību ienākam savā sirdī, ilgas aizmirst sevi, lai otram sagādātu prieku, un kopš šī brīža es biju laimīga!”
Ar šo savu pieredzi – kas, protams, bija Dieva žēlastības dāvana, bet kuru ikviens no mums var lūgt no Kunga – svētā Terēze no Lizjē jau iepriekš izdzīvoja to, ko Vatikāna II koncils proklamēs Pastorālajā konstitūcijā Gaudium et Spes, proti, ka cilvēks, ir “vienīgā radībauz zemes, kuru Dievsir gribējis viņas pašas dēļ” (n. 24). Mēs patiesi esam mēs paši, esam saskaņā ar savu būtību, ja sevi dodam, ja aizmirstam par sevi, lai kalpotu citiem, un tā mēs varam būt laimīgi!
Šajā Ticības gadā, kas mūs aicina uzlūkotticības lielos lieciniekus, Dieva draugus – Svētos, raugieties uz svēto Terēzi no Lizjē, – jūsu Aizbildni un Baznīcas Mācītāju – un ļaujiet, lai viņa jūs paņem aiz rokas.
Novēlu jums skaistus svētkus!
Lūdzos par jums. Esmu īpaši pateicīgs un sūtu sirsnīgus sveicienus jūsu audzinātājiem un pasniedzējiem. Dodu Jums savu svētību,
+Luigi Bonazzi
Apustuliskais nuncijs
Gandino, 2012.gada 1.oktobrī