Grēku nožēlošanas universālā nozīme
Vai jums šķiet, ka šie galilejieši ir bijuši grēcīgāki par citiem galilejiešiem, ka tā cietuši?
Acīmredzot, Jēzus norāda uz notikumu, kurš tajā laikā saviļņoja visu sabiedrību. Pilāts, runā Evaņģēlijs, bija sajaucis galilejiešu asinis ar viņu upurim, tas ir upura dzīvniekiem.
Jeruzalemē bieži notika pseido-messianiskā vai revolucionārā entuziasma sprādziens, un Romas prokurors mēģināja apturēt nemiera dīgļus. Šoreiz atsūtītie karavīri nogalināja daudzus no tiem, kuri bija atnākuši uz pilsētu, lai piedalītos upurēšanas rituālos. Šīs traģēdijas rezultātā aizgāja bojā tie, kuri nebija vainīgi pie sacelšanās.
Vērtējot šo notikumu parādās tipiskā jūdu mentalitāte: ko izdarīja šie cilvēki, ka viņi bija tik bargi sodīti? Šī reliģiskā domāšana varbūt nav patiesa, bet mehāniska. Tiesa, ka visas nelaimes ir no grēka. Tiesa, ka Dievs – taisnīgais tiesnesis un ka Viņš soda par jebkādu ļaunumu. Bet patiesība ir tā, ka Dieva dzirnavas maļ lēni un ka Dievs neizmaksā kompensāciju katru sestdienu. Ja mums šķiet, ka pēc Dieva sprieduma seko sods, tas nozīme, ka mēs tiesājam citus, nevis sevi.
Astoņpadsmit cilvēki, uz kuriem nokrita Siloāma tornis, un tos nosita.
Diemžēl tādas nelaimes notiek tūkstošiem. Katru dienu sabrūk kāda ēka, nokrīt lidmašīna, notiek avārija uz šosejas. Uzreiz mēs meklējam vainīgo: konstruktoru, kurš izmantoja nekvalitatīvo materiālu, inženieri, kurš kļūdījies aprēķinot, vadītāju, kurš bija reibumā.
Garīgie cilvēki meklē nopietnāku iemeslu. Dievs radīja pasauli harmonisku, sakārtotu, labu. Plūdi, zemestrīces un citas dabas kataklizmas notiek grēka dēļ, raksta sv. Bazilijs. Ar ko tad atšķiras sv. Bazilija apgalvojums no jūdu mentalitātes? Ebreji arī meklēja nelaimes iemeslu kaut kādā cilvēciskajā vainā. Bet sv. Bazilijs dod to pašu padomu, ko Kristus: nelaimes iemeslu jāmeklē personīgajā grēkā.
Cilvēki sūdzas, ka ļaunums ir atkarīgs no citu ļaunuma. Tomēr nedaudziem sanāk pateikt: Kungs, es esmu grēcinieks, bet par manu grēku nesodi pasauli.
Ja jūs neatgriezīsieties no grēkiem, jūs visi tāpat aiziesiet bojā.
Viens teoloģijas pasniedzējs tā aprakstīja galveno atšķirību starp laicīgo un kristīgo morāli: labs laicīgs cilvēks domā, ka vairākums cilvēku ir labi un ka laba audzināšana palīdz samazināt slikto cilvēku skaitu, tomēr kristietība apgalvo, ka visi ir grēkojuši, bet var izlaboties, pat kļūt svēti, ja vaļsirdīgi izmantos visas pūles. Kristietība runa par grēka izplatību: ļaunums nokļūt visur, dievišķais sods draud visiem. Bet jebkāds ļaunums var būt izlabots ar nožēlu, un visi var kļūt pestīti. Tāpēc Evaņģēlija prieka vēsts sākas ar pamācību: nožēlojiet, atgriezieties. Ļaunums būs iznicināts, drīz atnāks Dieva Valstība (Mt 3,2).
No krievu valodas tulkoja: Sem. V. Filipenoks
[Фома Шпидлик, Размышления о Евангелии, том II]