Krusta ceļš
Mums jābūt pārliecinātiem, ka Svētā Gara darbība, kas mūsu dvēselēs veido līdzību ar Kristu, vada mūsu dzīvi pa krusta ceļiem. Paļāvība ir svarīga mūsu ceļā pie Dieva, jo bieži trūkst pacietības, lai sasniegtu konkrētu mērķi, bet šis, visaugstākais mērķis, dod mums mūžīgo dzīvi, tāpēc bieži sev nākas atgādināt – kas ir manas šīs dzīves krusta ceļa mērķis? Atbildei uz šo jautājumu vajadzētu būt tikai vienai – Jēzus!
Nepazīstot krusta noslēpumu, nevar iegūt līdzības ar Jēzu, nevar ieiet garīgās dzīves dziļumos. Ja dvēseles saņem augstas kontemplācijas dāvanas, tad to mērķis ir sagatavot dvēseli augstsirdīgai krusta nešanai. Liela žēlastība ir izturība pacietīgā krusta nešanā un grūtību pārvarēšanā. Līdzība ar Jēzu, krustā pienagloto, ir augstākā žēlastība, kā visas mistiskās dāvanas. Kā krusts ir pasaules atpestīšanas centrā, tā arī dvēseles garīgās dzīves izkopšanā un tās svētdarīšanā, tam ir tāda pati loma. Krusts mums dāvāja dzīvību, krusts izveidos mūsos vispilnīgāko līdzību ar Kristu. Līdzdalība krusta noslēpumā ir līdzdalība atpestīšanas noslēpumā.
Krusta nepieciešamība svētuma iegūšanā ir acīmredzama. Nav iespējams saskaņot savu gribu ar Dieva gribu, nesavtīgi neatsakoties no savām patikām. Nav iespējams iegūt līdzību ar Jēzu, ja netiek izpildīta Dieva griba. Ja vēlamies sasniegt pilnību, tad drošsirdīgi jātveras pie pārbaudītiem līdzekļiem, kādi ir: pašatteikšanās, krusts, upuris, uzupurēšanās – var likties, ka tas viss ierobežo šis zemes dzīvi, taču, kad tas tiek darīts Jēzus dēļ, tad dvēsele tiek piepildīta un prāts apskaidrots ar dievišķo gaismu. Tas ir Kristus ceļš: „Ja kas grib man sekot, lai aizliedz sevi, ņem savu krustu un seko Man” (Mt.16,24). Tieši pa šo ceļu Svētais Gars mūs ved uz pilnību.
Ja tiek drošsirdīgi praktizēta sevis aizliegšana, tad mūsos veidojas līdzība ar krustā pienagloto Jēzu. Atteikšanās liek mums noģērbt veco cilvēku un ieģērbties Kristū, pie tam krustā pienaglotajā Kristū. Lūk, tādēļ Svētais Gars ved mūs pa krusta ceļu. Viņš ved mūs pretī pilnīgai Dieva mīlestībai, savu iedvesmu izpildīšanai, kas liek mums uzņemties grūtus un nepatīkamus pienākumus. Taču tā iznākums ir mūsu dvēseļu šķīstīšana. Tā mēs piedzīvojam ārējus un iekšējus pārbaudījumus. Šajā ceļā mums palīdz dievišķās mīlestības uguns, kas iznīcina dvēseles trūkumus un nepilnības. Tā Svētais Gars mūs sagatavo vienotībai ar Dievu kopējā mīlestībā. Ciešanas ir nepieciešamas dvēseles šķīstīšanai un līdzdalībai Kristus atpestīšanas darbā. Krusta ceļš ir cieši saistīts ar dvēseles svēttapšanu. Mums jābūt paklausīgiem Svētā Gara vadībai. Pieņemsim labprāt no Dieva rokas visu, kas atgadās mūsu ikdienā kā grūts un mūsu dabai nepatīkams. Nav jāilgojas pēc krusta, kas ir tālā nākotnē un ar kuru varbūt nemaz nesastapsimies, bet jāpieņem tas, ko jau esam sastapuši patreiz. Krusts nav jāmeklē neparastās ciešanās, ar kurām, varbūt, nesastapsimies, bet tas jāuzņemas ar saviem smagajiem pienākumiem, grūtībām un lielākiem vai mazākiem upuriem savā ikdienā. Te ir mūsu īstā bagātība, tā jāredz ticības garā. Svētais Gars mums palīdz pazīt krusta vērtību un dāvā spēku to nest.
Raksta autors: sem. M. Kārklis