Rīgas Metropolijas Romas Katoļu Garīgā semināra kapelā
Taisnīgums
Dārgie brāļi!
Es vēlos Jūsu uzmanību vērst uz pirmo teikumu dzirdētajā Evaņģēlija fragmentā: Ja jūsu taisnība nebūs pilnīgāka par Rakstu zinātāju un farizeju taisnību, jūs neieiesiet Debesu valstībā. Rodas jautājums, kāda tad ir Rakstu zinātāju un farizeju taisnība, un uz kādu taisnību mūs mudina Jēzus? Rakstu zinātāju un farizeju taisnība ir ārēja. Tie ārēji izpilda Dieva baušļus, likumus un priekšrakstus. Savukārt Jēzus aicina šo Vecās Derības taisnību paplašināt un padziļināt līdz iekšējai cilvēka dzīvei, ieskaitot pašas apslēptākās cilvēka vēlēšanās.
Lai labāk to varētu izprast, došu jums vienu ilustrāciju: Kāds seminārists pie sevis par kādu no brāļiem varētu domāt tā: „Man nepatīk šis brālis. Es nevēlos ar viņu komunicēt un veidot nekādas attiecības, pirms viņš nebūs radikāli mainījis savu dzīvi un uzvedību. Viss ko es varētu viņam dāvāt no sevis, tas būtu tikai kādas pieklājības frāzes. Mums ar viņu nav nekā kopēja.”
Šī seminārista dzīvē taisnība, attiecībā uz otru cilvēku izpaužas tikai ārēji, bet iekšēji viņš ir tālu no tās. Ja viņš atsauktos Jēzus aicinājumam paplašināt un padziļināt savu taisnīgumu, tad tā vietā seminārists varētu domāt tā: „Kā manam brālim neiet. Kā lai es viņam palīdzu? Sākšu ar lūgšanu: Kungs, uzlūko šo manu brāli un palīdzi viņam tikt galā ar to, ko viņš nespēj mainīt savā dzīvē. Palīdzi arī man viņu līdz galam pieņem un mīlēt, kā Tu viņu mīli.”
Šo taisnīgumu, uz kuru mūs mudina Jēzus, mēs varam īstenot savā dzīvē tikai ar pastāvīgu un noturīgu gribas aktu, kas ir balstīts lūgšanā, un kas izpaužas gan domās, gan rīcībā, atdodot Dievam un tuvākajam to, kas tiem pienākas. Un tas, kas Dievam un mūsu tuvākajam pienākas, ir mūsu mīlestība. Šis tikums liek mums cienīt ikvienas personas tiesības un cilvēku savstarpējās attiecībās ieviest harmoniju, kura veicina taisnīgu attieksmi pret visiem cilvēkiem un attiecībā uz kopējo labumu.
Vislielākais upuris Dievam ir mūsu miers, mūsu saskaņa, visas ticīgās tautas vienība Tēvā, Dēlā un Svētajā Garā. Tāpēc apzinoties savu vājumu un nepilnības mūsos, lūgsim, lai Dievs apžēlojas par mums un ar savu žēlastību palīdz mums vienmēr pastāvēt taisnīgumā gan mūsu domās, gan rīcībā. Vienosimies šodien kopīgā saucienā ar psalmistu, izsakot vārdus: No dziļumiem uz Tevi, Kungs, es saucu: Kungs, uzklausi manu balsi! Lai Tava auss dzird manu lūgšanu, ko es sūtu uz Tevi. Amen.
Raksta autors: diak. J. Skutels