Recenzija grāmatai “ Altāris Mātei ”, Ferdinando Kamons (tulkota no itāļu valodas)


Ievads
Citāts no grāmatas tulkotāja: “ Ferdinando Kamona grāmata ir apstiprinājums tam, ka, nezaudējot saiknes ar savu izcelsmi, tās garīgo bagātību un dievbijību, māte vienmēr būs mums līdzās” 108 lpp.
Apraksts
Grāmatas stāstītais iedalās manuprāt trijās daļās:
1.Māte – kā atbalsts, dzīves koriģētāja, pareizā ceļu norādītāja, problēmu novērsēja utt.
2. Nāve – uzvara, ciešanas, dzīves vērtību devēja, cerības un mīlestību piepildījuma -upuris par citu.
3. Altāris – cēlās mīlestības un upurgatavības piemineklis, vieta klusumam, vieta, pie kuras atgriezties un pakavēties tajā, kas bija izdzīvots un panests, bet arī savu garīgo upuru salikšana uz altāra – lai priesteris to izlīdzinātu ar Dievu.
Vēlos pievērst uzmanību grāmatas autora dotajam nosaukumam “ Altāris Mātei”. Altāris kā jēdziens parādās grāmatas vidū, to citāti:
·         “ Arī garīdznieks piekrīt, bet ar vienu iebildi: altāri drīkst celt nevis kādam cilvēkam par godu, bet gan par piemiņu ”- 74lpp.,
·         Nāvenozīmē apklusušu balsi, šķiršanos uz mūžu, bezgalīgu atšķirību ”.92.lpp.
“ (…); vienīgi tas, kurš apzinās nāvi, dzīvo patiesi, pārējiem ir bail no nāves, viņi cenšas par to nedomāt, it kā tās nebūtu.” 93.lpp
“ Īstenībā nāve ir atelpa asiņainajā cīņā, ko sauc par dzīvi, atelpa, kad var paraudzīties visapkārt un beidzot saprast…….. ( turpinājumu izlasiet paši) ”
·         Altāris ir balss, tilts, tuvošanās” 92lpp.
Daži citāti par Māti no grāmatas:
ü  “ Mātes darba mīlestībā bija kaut kas mistisks un traģisks, viņa spēja rimties tikai tad kad bija pilnīgi zaudējusi spēkus un tik tikko vairs turējās kājās. Tad viņa atstāja lauku, iedama lēniem, nedrošiem soļiem, atrada ēnu, apsēdās vai drīzāk nokrita, novaidēdamās – vai! -, un tad atpūtās, strauji elpodama un vedinādamās ar salmu cepuri. Māte smaidīja. Neviens vairs tā nesmaidīs.” 60lpp.
ü  “ Kamēr viņa bija dzīva, neviens par to īpaši nedomāja. (…). Kad māte bija dzīva, neviens viņu neievēroja, katrs dzīvoja sevī.”
Manas pārdomas par šo grāmatu:
            Ar šo grāmatu iepazinos Latvijas Nacionālajā Bibliotēkas grāmatu izstādē “ Saulainā itāļu valoda Latvijā ” 18. oktobrī (Itāļu valodas nedēļa Latvijā bija no 20 līdz 25. oktobrim 2014. gadā. Papildus informāciju ja kādam interesē apmeklēt šo pasākumu tas notiek katru gadu Rīgā)
Šajā izstādē es šo grāmatu iecienīju, jau to apskatot un iepazīstoties ar grāmatas saturu un tās vēstījumu, tas ir Mātes nozīmi tajā laikā un mūsdienās, sapratu, ka šī grāmata ir man. Man ļoti ieintriģēja šīs grāmatas nosaukums un tās saturs.
            Man izlasot šādu grāmatas virsrakstu nāk uzreiz pretenzijas: Kā var tā teikt “Altāris Mātei”, taču Vecajā Derībā un Jaunās Derības laikā un it īpaši tagad altāris ir upura vieta, kas simbolizē Kristu, tie kas ir piedalījušies Sv. Misē gan jau ir redzējuši, kas notiek uz Altāra. Jā ir vēl cita nozīme gan pagānu, gan sātanistu, gan mūsu folkloras ziņā altāra pielietojums, bet tas ir savādāk uzsvērts, jā tas arī kalpo kā upura vieta, bet tomēr tas ir skarbāk, ja saprotat, ar ko es to domāju. Protams, mans nodoms nav te tik daudz pievērst jūsu uzmanību reliģiskajā ziņā, gan citu piemērus pieminot, bet gan lai jūs saprastu, ka vārdam Altāris ir liela nozīme cilvēka dzīvē, it īpaši mātes misijas nozīmē. Es tā arī sapratu, ka vārds Altāris pretstatā iepriekš teiktajam, ir domāts kā mātes gan kā ciešanu upura vieta, jo viņa/as ir tik neatlaidīgas un maigas uz mums, ka ir gatavas nest upuri par mums, lai aizliedzot sevi mūs darītu laimīgākus un ka mēs izaugtu laimīgi. Protams, netikai priekš Mātes ir altāris kā upura vieta, bet arī kā mīlestības kopgalds, ar to es vēlējos teikt vai nu kāda tā situācija nebūtu mūsu ģimenēs jeb kā tas bija grāmatā aprakstīts, mēs sanākam pie ģimenes pavarda, un šī pavarda kopējās mīlestības veicēja ir pati māte un mēs ja atsaucamies uz šo ielūgumu. Viennozīmīgi šī grāmata mani neatstāja vienaldzīgu, jo tas temats bija un būs aktuāls – par Mātes nozīmi mūsdienās. Kāpēc man ir tik svarīgs šis temats par Māti un arī izrietot no grāmatas, aprakstīto Māti? Tāpēc ka man māte nozīmē daudz, ja no tās nenāk mīlestība, nenāk arī nekas viegli šajā dzīvē u tad ir grūti ar vieglu skatienu raudzīties cerībā uz priekšu. Kā reiz mana audžumamma teica, “ Mīlestība tiek iezīsta no mātes krūts ”. Šeit man nav daudz ko piebilst, kā tikai to ka, ja nav šī cilvēciskā mīlestība saņemta, tad dzīvē būs tāds pa reizēm tukšuma sajūta. (Mana paša dzejoli par Mammu meklējiet atsevišķi šajā blogā)
Gavēņa noskaņās un ne tikai
Man šī grāmata lika aizdomāties par daudz ko šajā dzīvē notiekošo un galu galā arī par savu dzīvi. Tā kā vēl nav beidzies gavēņa laiks, būtu jauki ja mēs aizdomātos ne tikai vien par šo pilno cerības laiku, kurā mēs cenšamies mainīties, bet arī:
·                     No kā es vēlētos atteikties par labu sev un citiem šajā gavēnī?
·                     Var būt vairāk laika pavadīt laiku ar mammu, pat ja cik tas skumji nebūtu kamēr viņa vēl dzīva ir?
·                     Neaizmirst par Jēzus Kristus nāvi, bet to saskatīt kā dabisku procesu, ne tikai fizisku un iznīkstošu, bet garīgu izaugsmi, tas ir ļaut ciešanām un pārbaudījumiem sevi ieskaut cerībā, bet nevis nāves tuksnesī kur viss beidzas.
·                     Izveidot un pilnveidot savu altāri savā sirdī, bet neglabāt savā sirdī kā uz altāra nevajadzīgas rūpes, bet to visu atdodot  Dievam, aiziet pie grēksūdzes, izrunājoties ar kādu un pat izraudāties, lai kļūti brīvi no  važām ko aplikām sev apkārt vai arī kāds tas mums uzlika vai
uzņēmām citu problēmas. Būsim brīvi un droši savā ikdienā no nevajadzīgām lietām.
Ieteikumi:
Iesaku no sirds izlasiet šo grāmatu, tā motivēs jūs vairāk kaut ko darīt, paskatīties uz dzīvi savādāk, tas ir pozitīvāk, cerīgāk un radošāk, tā it kā es kaut ko tikko jaunu uzzināju un izjutu. Bet galvenais neaizmirst, ka garīgo dzīvi arī neatstāt bez darba, bet gan kā altāri pildīt ar visdažādākajiem labumiem, gan sāpīgu un patīkamu pieredzes augļiem, jo katra lieta kas notiek ne vienmēr ir, bet pa reizēm nenotiek tāpat vien, tam  ir kāds sakars ar notikušo. Būsim drosmīgi doties šīs dzīves ceļā.
“ Tāpēc nav būtiski, kā sauca to, kurš atrodas vistuvāk mātei, jo mocekļu ķēde nepārtraukti turpinās kopš Kristus laikiem un ilgs vēl gadsimtiem ilgi.” 106.lpp
Raksta autors: sem. J. Grīgs