“Ja tava labā acs tevi apgrēcina, izrauj to un aizmet no sevis projām, jo labāk tev zaudēt vienu no saviem locekļiem, nekā visa tava miesa tiek iemesta ellē. Un ja tava labā roka tevi apgrēcina, cērt to nost un met no sevis projām, jo labāk tev zaudēt vienu no saviem locekļiem, nekā visa tava miesa tiek iemesta peklē” [Mt.5,29-30]
Pārlasotšo rakstu vietu,katram ticīgajam noteiktirodas vairāki jautājumi:kā šos Jēzusteiktos vārdus jāsaprot,kā šie vārdiir īstenojami dzīvēutt. Kristietis, kuršuzsāk kristīgās dzīvespraktizēšanas ceļu vaiarī cilvēks, kuršir patiesības ungarīguma meklējumos varapstāties šajā vietāSv. Rakstos unsaprast, ka Dievsno cilvēka prasa“sadistisku” sevisplosīšanu miesīgi vaigarīgi. Bez šaubāmšie Jēzus teiktievārdi nav jāsaprotburtiski, ko apstiprinajau Baznīcas tēvipirmajos kristietībasgadsimtos. Šie vārdijāsaprot kā hiperboliskipiemēri. Šos pantusir nepieciešams pareiziinterpretēt un Sv.Raksti ir jālasaun jāinterpretē tajāpašā Garā, kādātie tika uzrakstīti,ne mazāk svarīgipievērst uzmanību visuRakstu saturam unvienībai, ievērojot visasBaznīcas dzīvo Tradīcijuun ticības analoģiju,lai pareizi izceltuSv. Rakstu nozīmi (Vatikāna II konciladogmatiskā konstitūcija DeiVerbum 12). Lai pareiziinterpretētušosJēzusteiktosvārdusirnepieciešamahermeneitika,kaspalīdzlasītājamsaprastšosJēzusteiktosvārdus.Šie Sv. Rakstu pantiprasaradikālusekošanuKristum,par kojauliecinatosaturs,tāpēcirsvarīgisaprastšo vārduvalodasunkultūraskontekstu,saprastkā šosvārdusskaidroBaznīcasmācībaun kāšievārdi irīstenojamikatraspersonasgarīgajāizaugsmē.
Runājotpar šiemJēzusteiktajiemvārdiem,šī navvienīgāvietaEvaņģēlijos,kur Jēzusrunā parmiesaslocekļuatdalīšanuno pārējāķermeņa.Evaņģēlijospavisamir trīsvietas,kur Jēzusrunā parmiesaslocekļuatšķiršanuno pārējāķermeņaja tieir grēkaiemesls:
“Labāk tev kroplim ieiet dzīvībā, nekā tu ar divām rokām un kājām tiktu iemests elles ugunīs.” [Mt 5, 29-30; 18, 8-9]
“Labāk tev klibam ieiet mūžīgajā dzīvībā, nekā tev divas kājas un tiec iemests ellē, neizdzēšamā ugunī” [Mk 9, 43-48]
Tāirdziļa,pamācošadoma,kaspraktiskāveidāpaskaidrogrēkabūtībuunnorāda,ciksvarīgaircīņapretgrēku.EvaņģēlistsSv.MatejsbijamuitniekspirmsviņškļuvaparKristusmācekliunpirmiecilvēki,kuriemMatejsrakstījašoEvaņģēlijubijajūdi,līdzartoganvaloda,gantekstastilsbijapiemērotsebrejukultūraiunmentalitātei.Sv.Matejs, rakstot šosvārdus,toslietokāsalīdzinājumu,lailabākparādītugrēkaļaunumu,josemītiskajājebebrejiskajāizpratnēgrēkamirsavavietacilvēkasirdīungrēksspēlēļotinozīmīgulomucilvēkagribā.Līdzartocilvēkaķermeņalocekļiirinstrumenticaurkogrēksatklājas.Acs,rokavaikājavarkļūtparļaunumaavotujatārealizēcilvēkagrēcīgoiegribu.1ŠieJēzusteiktievārdiirlīdzeklis,arkuruJēzusmūsaicinapretotiesgrēkam.Šisneparastaissalīdzinājumsunvaloda,kādātastikapasniegts,arkomūsuKungsJēzusaicinamūspretotiespretkatrugrēkaizdevību.2Navjāsaprotburtiski,kakreisāacsbūtulabākaparlabovaimazākbīstamanekālabā,joebrejiemlabāpusetikauzskatītaparcienījamākuunpieklājīgākupusinekākreisā.3LabāpusešajosJēzusvārdosirdomātakālietas,kascilvēkamvarbūtļotidārgas,betjatāscilvēkuveduzgrēkujebšīslietasirkālamatascilvēkaceļāpieDieva,tadnošīmlietāmirjāatsakās,laiarīciktasbūtugrūti.Šīlabāpusecilvēkamvarbūtsaistītaarkādupersonasraksturaīpašību,nodarbošanos,aizraušanos,vārdusakot– arsirdslietu,betjatācilvēkuveduzgrēkujebattālinanoDieva,tadnošīssirdslietasirjāatsakās.Jēzusmūsaicinauzintensīvušošķēršļunovēršanu.
KāpiemērsirapustuļaPāvilamācībaKorintasdraudzei1.Kor.8,9-12,kurlasāmparproblēmu,kassaistītaargaļasēšanu,kasupurētaelkiem.Nobriedušikristiešizin,kašīirvienkāršagaļasēšana,kasviņusneaptraipa,bettasvarradītsašutumuunneizpratnimazāknobriedušoskristiešos.Tādējādi,laineieļaunotumazākosbrāļusviņi,tomēr,atsakāsnoupurgaļasēšanas,laiarīciknekaitīgitasbūtu.4Atsakotiescilvēkamvarbūtmorālievaimateriāliezaudējumi,betcilvēkamirjāsaprot,kaviņamsevijāpakļaujupurim,jācīnāspretgrēkuparkatrucenuunturklātjaupašāsākumā.
Upuris cīņā pret grēku ir jānes arī šodien, arī šodien ir aktuāli šie Jēzus teiktie vārdi. Mūsdienu sabiedrībā ir vērojama nejūtība pret upura, atsacīšanās un pašaizliedzības nepieciešamību. Sabiedrība vairāk pievēršas radītām lietām, kas pašas par sevi ir labas. Vatikāna II koncils lika uzsvaru uz Kristus darbu un personu un aicināja visus cilvēkus censties pēc svētuma, kas ir līdzdalība Kristus dzīvē, kas nevar būt bez krusta un upura.
1 J.Homerski “Ewangelia wedlug sw Mateusza” 136-137 lpp
2 Nelson “Catholic commentary in Holy Scripture” 862. lpp
3 Sacra Pagina Vol.I Matthew 266 lpp
4 A commentary on Gospel of Matthew. R.E. Ohoch & A. Kirk 66 lpp
Autors: Diak. Renārs Birkovs