Latvijas Starpdiecēžu augstākā garīgā semināra misijas avots ir Kunga Jēzus Kristus mācība. Kristus, nākot pasaulē, atklāja cilvēcei Dieva pestīšanas noslēpumu, un, lai garantētu sava darba turpinājumu, Kungs no visiem sekotājiem un mācekļiem izvēlējās divpadsmit apustuļus – vīriešus, kuriem visciešākajā veidā ir uzticējis evaņģēlija sludināšanas darbu un kuri kļūs par pamatu Viņa dibinātajai Baznīcai (sal. Lk 6, 13–16). No visiem apustuļiem īpaši nozīmīgs bija Sīmanis, kuru vēlāk Kungs Jēzus nosauca par klinti jeb Pēteri (aramiešu valodā Kefas, grieķu valodā Petros, latiņu valodā Petrus). Lai gan apustuļi tika paaicināti, viņi ne uzreiz saprata, kas īsti ir Kungs Jēzus. Sīmanis Pēteris bija tas, kurš pats pirmais apliecināja īsto un patieso ticību Kristum, apliecinot, ka Viņš ir Dieva Dēls. Kungs apsolīja, ka Viņa dibinātās Baznīcas pamatā būs Sīmaņa ticība, un tieši šī iemesla dēļ Kristus piešķīra viņam vārdu “klints” (sal. Mt 16, 13–19). 

Pēc Jēzus nāves un augšāmcelšanās atbilstoši Jēzus apsolījumam (sal. Jņ 14, 15–18) pār apustuļiem un Vissvētāko Jaunavu Mariju nonāca Svētais Gars (sal. Ap.d. 2, 1–3). Apustuļi piedzīvoja lielu ticības pieredzi, kas viņiem ļāva pārvarēt bailes un uzsākt misiju, kuru Kungs bija viņiem uzticējis. Jēzus viņus aicināja iet visā pasaulē un sludināt evaņģēliju katrai radībai, valodai un kultūrai, Kunga vārdā kristīt, mācīt, sludināt un piedot grēkus (sal. Mt 28, 19–20). 

Apustuļi un viņu tuvākie palīgi sāka dibināt pirmās ticīgo kopienas visur, kur cilvēki bija gatavi dzirdēt Kunga labo vēsti. Šīs pirmās kopienas ir pirmās draudzes, kurām jau no pašiem pirmsākumiem pamatā bija 3 principi – maizes laušana jeb euharistija (Svētā Mise), kopiena un apustuļu mācība, kas garantēja autentisku mācību par to, kas ir Kristus, ko Viņš ir izdarījis un kā sasniegt pestīšanu.

Baznīca šo Kunga uzticēto misiju pilda jau divdesmit gadsimtus. Tā pati Baznīca, kuru Kungs ir dibinājis, visā pilnībā tiek atklāta Katoliskajā Baznīcā, kur Romas pāvests ir tiešais apustuļa Pētera pēctecis (pāvests Francisks ir 266. pēctecis) un, ar viņu vienoti, bīskapi ir citu apustuļu tiešie pēcteči. Šīs varas nodošanu sauc par apustulisku sukcesiju jeb apustuļu varas nodošanu no paaudzes paaudzē līdz pat mūsu dienām. Tāpēc šodien pāvests un ar viņu vienotie bīskapi ir garants tam, ka mācība un ticības depozīts, kuru Kungs ir uzticējis saviem apustuļiem, nav mainījies un nevar būt citādāks, kā to ir atstājis Kungs Jēzus.

Lai labāk īstenotu Kunga mācību, Baznīca aicina veidot augstskolas, ko sauc par Katoļu garīgajiem semināriem, lai tajos sagatavotu vīriešus būt par apustuļu līdzstrādniekiem (priesteriem), kuri, līdzīgi kā apustuļi pirms divdesmit gadsimtiem, ir sadzirdējuši Jēzus aicinājumu: “Nāc, seko man!” Skolu misija ir sagatavot kandidātus šim uzdevumam, un tās balstās uz četriem pamatprincipiem – intelektuālo (dievišķās mācības iepazīšana), cilvēcisko (patiesas un atbildīgas mīlestības izkopšana), garīgo (personīgo attiecību veidošana ar Trīsvienīgo Dievu) un pastorālo (sagatavošanas evaņģelizācijas darbam). Formācijas laikā, formatoru (semināra vadība) uzraudzībā, kandidātam ir iespēja atpazīt un nostiprināt Kunga aicinājumu, kā arī, izkopj visus nosauktos principus. Ja kandidāts atpazīst šo aicinājumu un Baznīcas autoritāte to apstiprina, kandidāts stājas bīskapa priekšā, un bīskaps kā apustuļu pēctecis, līdzīgi kā pirmajā apustuļu kopienā, piesauc Svēto Garu un ordinē kandidātu priesteru kārtā. Tas ļauj priesterim Kunga vārdā un bīskapa vadībā vadīt viņam uzticēto draudzi, kas ir līdzīgi kā pirmajās ticīgo kopienās, svinēt Misi un padarīt Jēzu reāli klātesošu Baznīcā, svētīt laulības, piedot grēkus, ievadīt kristietībā. Tas viss atbilst tiem pašiem principiem, kas bija pirmajās kopienās – maizes laušana, apustuļu mācība un kopiena.

Būtībā katra semināra prototips un piemērs ir pats pirmais seminārs, kuru dibināja Kristus, kad vairākus gadus mācīja un gatavoja apustuļus misijai, kuru viņi visā pilnībā uzsāks pēc Vasarsvētkiem.

Arī Latvijas teritorijā jau no 12. gadsimta, kad mūsu zemē ieradās katoļu mūks vārdā Meinards, cilvēkiem bija iespēja iepazīt Kunga labo vēsti. Jau kopš 1920. gada Latvijā darbojas Rīgas garīgais seminārs (šodien tā nosaukums ir Latvijas Starpdiecēžu augstākais garīgais seminārs), kurā tiek sagatavoti kandidāti, lai turpinātu Kunga iesākto darbu.