JūduprofesorsHenrijsBergsons(HenriBergson),kuršdzīvojaFrancijā20.gs.sākumā,sacīja:“Kristusreliģijairvienīgāpatiesāreliģija,jotāirvienīgāreliģija,kurasevīnesliecībuparDievu.“Spēcīgivārdi,kuriizskannojūdamutes.Ejotcauriviņabiogrāfijainavvēlīstiskaidrsvaiviņšsavasdzīveslaikāpieņēmakristībuvainē,betirskaidrstas,kaviņšpieņēmaKristu.Viņšmeklējapatiesībuuntoatrada.
Šisirtikaivēlvienspierādījumstam,kastas,kuršmeklē,tasarīatrod.[Sal.Lk11,10]Cilvēkspēcsavasdabasirpatiesībasmeklētājs.KatrscilvēksirkāIndianaDžonss,kuršklejopadažādāmpasaulesvietām,meklēdamskāduapslēptudārgumu.Meklē,laiatrastuDievu.Tomēr,laitiktupiešīdārgumairjāizietcauripārbaudījumiem,labirintiem.Arī,jamumsirdāvātsšisdārgumsjauagrābērnībā,mēsnedrīkstamteikt,kamēsšodārgumuneturpinātmeklēt/atklāt,jodzīveslaikāmēsDievuneiepazīsim,betkādraugu,iegūsim.
KasirliecībaparDievu?–Tāirmīlestībasliecība.Liecība,kasnespatisevi.Sv.Augustīnsirteicis:
“MeklējotkācilvēksvarmīlētDievu,nevarnenonāktpiesecinājuma,kaDievsbijapirmais,kuršmūsiemīlēja.“
Mēs dažreiz domājam, ka šī mīlestība, kura mūsos dzīvo, ir mūsu pašu veidota, izcīnīta, attīstīta… Nē! Augustīns mums to atgādina. Un Kristus vēlas, lai mēs pret šo dāvanu izturētos ar mīlestību, jo tieši mīlestība ir kā mazas atslēdziņas, kuras mums paver skatu uz debesīm.
To visu mēs darām ticības spēkā, jo tā ir mūsu un Dieva vienotāja. Tā mūs glābj.
“UnViņšteica:tavaticībairteviizglābusi;ejmierā.“[Lk8,48]
Ticība ļauj iemantot mieru. To, ko pasaule nevar dot. Tur, kur pasaule nevar iekļūt – manī, Dieva sargātā mājoklī.
Autors: Sem. E. Slišans