Lielais gavēnis ir laiks, kurā cilvēki īpaši tiek aicināti izlīgt ar Dievu. Šajā laikā mums sevī jāatjauno arī apņemšanās, lai mēs Dieva dēļ cītīgi sargātu visu, kas ir labs un taisnīgs, neatkarīgi no tā, vai tas cilvēkiem patīk vai nē. Tas ir laiks, kad mums vajag rūpīgi pārbaudīt sevi, vai mūsu priekšstati par labo nav pretrunā ar Dieva baušļiem.
Lielais gavēnis ir pestīšanas laiks, ko nedrīkstam izniekot! Baznīca aicina dziļāk apzināties, ka esam atpestīti caur Jēzus ciešanām un nāvi. To veikt mums palīdz gavēnis, lūgšana un žēlsirdības darbi. «Patiess māceklis nekalpo sev vai publikai, bet gan savam Kungam.» «Tavs Tēvs, kas redz noslēpumus, atalgos tevi» – atgādina evaņģēlists Matejs. Jo mazāk meklēsim savu godu un slavu, apzinoties, ka vienīgais atalgojums ir Dievs, jo lielāks būs mūsu liecības spēks.
Dievs cenšas glābt katru grēcinieku. Viņš atbrīvoja savu tautu no verdzības un dāvāja tai brīvību. Vislielākā un vissmagākā verdzība ir grēks, kura sakne meklējama cilvēka sirdī. Tāpēc Dievs sūtīja pasaulē savu Dēlu, lai atbrīvotu mūs no ļaunuma varas. Pret pestīšanas plānu velns cīnās ar visiem spēkiem. To parāda arī Gavēņa laikam paredzētais Evaņģēlija fragments par Jēzus kārdināšanu tuksnesī. Lielais gavēnis nozīmē uzsākt garīgo cīņu ar ļauno garu. Taču šajā cīņā kopā ar mums ir Kristus. Mēs tuvojamies Kungam tad, kad lūdzamies un novēršamies no sava „es”, lai pievērstos savam tuvākajam. Tas ir gandarīšanas un atgriešanās laiks.
Šodien, Lielā gavēņa pašā sākumā, lasām evaņģēlija fragmentu, kas norāda uz trim, īpaši svarīgām, mūsu reliģiskās aktivitātes jomām attiecībā uz lūgšanu, gavēšanu un žēlsirdības darbiem. Tieši pamatojoties uz šo evaņģēlija fragmentu, Baznīcas tēvi mēdza runāt par Dieva godināšanu trijos veidos, kas savstarpēji ir nedalāmi saistīti. Viņi sacīja tā: lūgšana ir tāds putns, kas var sasniegt debesis ar diviem spārniem – gavēšanas un žēlsirdības darbu spārniem. To pašu viņi sacīja par gavēšanu, ka tas ir tāds putns, kas nekur neaizlidos, ja viņam pietrūks lūgšanas un žēlsirdības darbu spārni. Savukārt, par žēlsirdības darbiem teica, ka šim putnam ir nepieciešami lūgšanas un gavēšanas spārni. Ir ļoti svarīgi, lai Gavēņa laikā mēs censtos īstenot – tik labi, cik vien spējam – šo nesadalāmo trīskārtīgo vienību: gavēšanu, lūgšanu un žēlsirdības darbus.
Pravietis Joēla aicina sākt patiesu un radikālu gavēni. Tā būtību veido vārdi «no visas sirds». Runa ir par mūsu domām, jūtām, izvēli, lēmumiem, rīcību, jo visam tam jābūt brīvam. Taču tas ir iespējams tikai tad, kad mūsu sirdis atvērsies Dieva gaismai un Viņa žēlsirdības spēkam. Atgriešanās pie Dieva ir iespējama pateicoties žēlastībai, kas ir Viņa dāvana un mūsu ticības auglis ir sacījis Benedikts XVI. Tomēr šī atgriešanās būs iespējama tikai tad, kad žēlastība aizskars un satricinās iekšieni, dāvājot spēku «plosīt sirdi». Pravietis Dieva vārdā sludina: «Plosiet savu sirdi, nevis drēbes!» Un tas jādara visiem. Arī priesteri, Kunga kalpi, lai raud un lūdzas par savas tautas likteni.
Izmantosim Lielā gavēņa laiku kā iespēju, lai satiktos ar Kungu!
Raksta autors: sem. U. Utāns