Svētā Terēze no Lizjē savos Autobiogrāfiskajos manuskriptos ir rakstījusi tā: „Kad vēlāk es domāju par pilnības jēgu, es sapratu, lai kļūtu svēta, ir daudz jācieš, vienmēr jātiecas pēc vispilnīgākā un jāaizmirst pašai sevi. Es sapratu, ka pilnībai ir daudz pakāpju un katra dvēsele ir pilnīgi brīva atbildēt vai nē uz Kunga dāvanām, darīt daudz vai maz Viņa labā, ar vienu vārdu sakot, brīva izvēlēties starp upuriem, ko Viņš prasa.”
Uzlūkojot Veronikas piemēru, kura Kunga labā padarīja šo žēlsirdības darbu – pasniedza Tam sviedrautu, ikdienas tieksimies pēc augstākas pilnības pakāpes, neaprobežojoties ar mazumiņu.
Lūgsimies:
Debesu Tēvs palīdzi mums ikdienas aizmirst pašiem sevi tā, lai mēs pilnīgāk atbildētu uz Kunga dāvanām.
Diak. Juris Skutels