4. Lieldienu svētdiena, C gads

Dārgie brāļi un māsas Kristū, šīs dienas lasījumos, Baznīca mums sniedz spēcīgu un pievilcīgu Kristus tēlu kā Labo Ganu. Šis Jēzus attēlojums ir bijis pazīstams jau no Baznīcas pirmsākumiem, kad pirmie Kristieši uz katakombu sienām attēloja Kristu ar jēru uz pleciem. Šis simbols ir kā drošības un miera garantija, kura balstās uzticībā uz Kristu. Mēs esam šīs aitiņas, kuras paļaujas uz savu Ganu.  Kristus klausītājiem Evaņģēlijā sola: Es viņiem došu mūžīgo dzīvi un viņi neaizies bojā un neviens tās neizraus no manām rokām (Jņ 10:27). Patiesi, Kristus kā Labais Gans savos plecos mūs sola turēt ļoti stingri.
Dārgie draugi, pievērsīsim uzmanību arī tam, ka Gans identificē savas avis kā ganāmpulku, kas dzird savu ganu, pazīst viņa balsi un viņam seko. Ir svārīgi apzināties, ka tikai tad, kad mēs iemācāmies klausīties un dzirdēt, mēs gana balsī atpazīstam Jēzu Kristu, kurš mums sniedz mūžīgas dzīves garantu. Mums ir jābūt modriem, lai dzirdētu Kristus balsi Dieva vārdā, liturģijā, darbā un ikdienas dzīvē. Tikai tad, kad mēs esam klausītāji un pārdomājam to ko dzirdam, mēs varam atpazīt patiesību, kuru mums sniedz Kristus un mūsu sirdis sekos Viņam, tādā veidā, pat nemanot izmainās mūsu dzīves un mēs varam teikt: Jā, tas ir Kungs!. Arī apustuļi pēc Kristus augšāmcelšanās atpazīst Kristu, kad klausās viņa vārdos, Marija Magdalēna dzird Jēzu saucam viņas vārdu, tāpat mācekļi ceļā uz Emmausu klausās Kungu, kurš skaidro rakstus.
Šodien mēs dzīvojam laikā, kurā ir tik daudz balsu un visas grib būt dzirdētas un saņemt atbildi. Mēs dzīvojam online laikmetā, kurā tiekam bombardēti ar neskaitāmiem aicinājumiem sekot dažādiem cilvēkiem, domas līderiem vai idejām.
Ekonomists Herberts Simons ir teicis: Tik lielā informācijas pārbagātībā, kāds ir mūsu laikos, kad mēs iegūstam tik daudz informācijas, mēs tajā pat laikā arī daudz zaudējam. Brīdī, kad uzņemam informāciju, mēs tam atdodam visu savu uzmanību. Tādā veidā, mēs nonākam cīņā, kuras dalībnieki vēlas iekarot mūsu uzmanību un novērst skatu no kautkā paliekošāka.
Tas ir viens no mūsu laika izaicinājumiem, kad Kristus Labā Gana balss var tikt viegli nomākta un izslēgta no mūsu uzmanības horizonta. Šādā balsu tuvcīņā ir viegli pazaudēt virzienu no ceļa, kas ved uz “mājām”.
Bet ko darīt un kā rīkoties, lai nepazaudētu Ganu un viņu dzirdētu? Pirmkārt, mums vajag mācīties radīt vietu un veltīt laiku Kristum pāri visai kņadai, kas var valdīt mūsu dzīvē. Nevajag aizmirst, ka cilvēks ir nepieciešams klusums. Savukārt, klusums ir durvis, lai satiktos ar Dievu, bet ļaunais gars ir tas, kurš nevēlas, lai mēs šīs durvis vērtu vaļā. Mēs vienmēr varam būtu uzmanīgi un dzirdīgi, lai saklausītu un redzētu Dieva pēdas savā dzīvē, īpaši, savā sirdsapziņā. Tāpat Kungs ir devis balsi savai Baznīcai, kura nenogurstoši runā uz mums cauri laikiem un palīdz cilvēcei uzturēt skatu uz debesīm caur Dieva Vārdu un sakramentiem. Ir tik daudz iespēju, lai mēs varētu dzirdēt Kungu un viņu pazīt.
Tāpēc centīsimies būt labas avis, kurām ir prieks sekot savam Ganam un dzirdēt Viņa balsi. neskatoties uz troksni, kas var valdīt apkārt. Mēs varam justies droši par apsolījumu, ka Kungs mūs nedos izraut no Viņa rokām un sargās mūs no visa tā, kas var nodarīt ļaunu. Lai piepildās vārdi: Jērs, kas ir troņa vidū, ganīs viņus un aizvedīs viņus uz dzīvo ūdeņu avotiem (Atkl 7:17). Amen!

sem. Lauris Kārklis