Mazās svētības

Sestdienā, 5. februārī, ar Svēto Misi Latvijas Starpdiecēžu augstākā garīgā semināra (turpmāk tekstā – LSAGS) kapelā vairākiem semināra audzēkņiem tika piešķirtas lektora un akolīta svētības. Šīs svētības semināristiem piešķir, viņiem esot ceļā uz diakonātu un priesterību. Šo Svēto Misi svinēja Jelgavas diecēzes bīskaps Edvards Pavlovskis, koncelebrējot arī LSAGS inspektoram – priesterim Andžejam Lapinskim. Ar savu klātbūtni pagodināja arī dažas no Mātes Terēzes tuvākmīlestības ordeņa Žēlsirdības misionārēm, kuras nodrošināja muzikālo pavadījumu, kā arī klātesot visiem semināristiem.

Svētajā Misē lektora svētības saņēma LSAGS 3. kursa audzēknis Vladimirs Veličko no Jaunbornes, savukārt akolīta svētības saņēma 4. kursa audzēknis Jānis Lemps no Rēzeknes un 5. kursa audzēknis Armands Smiltiņš no Bauskas. Svēto Misi celebrējošais bīskaps Edvards Pavlovskis sniedza savu homīliju, balstoties uz Evaņģēlijā dzirdētajiem Jēzus vārdiem par cilvēku pūli kā avīm, kuriem nav gana. Un topošo, kā arī esošo priesteru sūtība, pēc bīskapa teiktā, ir būt ganiem. Par spīti daudzajām tajā laikā nozīmīgajām reliģiskajām autoritātēm, gans to vidū nav bijis atrodams, uz ko norāda pats Kristus. Arī šodien ir daudz priesteru, bet maz ganu. Labs gans ir tas, kurš nevis vēlas parādīt sevi, bet gan parādīt Kristu, teica bīskaps. Ir nepieciešams mīlēt un priecāties par savu priesterību, kā arī par tautu, kas uzticēta. To visu ņemot vērā, ir jāsaglabā sevī pazemības izjūta, atzīstot savu vājumu Dieva priekšā, lūdzot no Dieva gudrību, kā valdīt pār tautu, gluži kā to darīja Samuēls, par kuru dzirdējām 1. lasījumā. Ar šo bīskaps Pavlovskis norādīja semināristiem uz Dieva žēlastību, kas jālūdz, lai netiktu vieglprātīgi izšķērdēts un izniekots studiju laiks, bet, lai šis laiks tiktu piepildīts ar centību un pašatdevi.

Pēc Svētās Mises tika uzņemtas dažas kopbildes, vēlāk sekojot kopīgām brokastīm, kuras tika pavadītas sadraudzībā un savstarpējās sarunās.

 

Tekstu sagatavoja LSAGS semināristi