Iesākoties ticības gadam, es nedaudz aizdomājos par ticību un vēlējos nedaudz tajā ieskatīties un par to padalīties.
„Jo nav neviens cits vārds zem debess cilvēkiem dots, kurā mums lemta pestīšana.” [Ap.d. 4, 12 b]
Teikšu jau sākumā, ka uz pasaules nav neviena cilvēka, kurš būtu bez kādas ticības. Katram cilvēkam ir kāda ticība. Tā neaprobežojas tikai ar kristietību, islāmu, budismu, jūdaismu utt. Ticība saistās arī ar ideoloģiju, ar to, ka mēs paļaujamies uz kādu, atdodot savu ticības drahmu(ja ticība būtu kā naudas vienība). Redzam, ka cilvēkā ir iestrādāta šī ticības, sauksim to, spēja. Filozofijā ir termins Capax Dei(spējīgs uz Dievu). Cilvēks ir spējīgstvertpatiesību par to, ka eksistē Dievs. Viss ir atkarīgs no cilvēka gribas (pieņemt to vai nē) un Dieva žēlastības (dāvanas).
Ielūkosimieskādākonkrētāgadījumā,laibūtuvairāksaprotamašīidejaparto,kakatrscilvēksirticībasspējīgs.Piemērs– mūsulatvjutauta.Reizbijāmpagāni,betvienudienuatbraucMeinardsunsāksludināt(gribuliktuzsvaruuzto,kašisaugustīniešukanoniķisneienācaaruguniun zobeni,kātoizcilāveidāpropagandējaPadomjuSavienība,unšīspostkomunismasekasirjūtamasvēlmūsdienās,betviņšieradāsšeitunsludinājaarvārduvien).Pagāniarīirticīgiļaudis.Betšeitrodasšīmulti-dillemassajūta:jairtikdaudzdievu,tadkurširgalvenais?Uzkurupaļauties?
Kristietībatikapieņemta,jotajābijakautkasdziļāks,kautkastuvākspatiesībai,kopieņemmūsuiekšējaiscilvēkskāpatiesību,kāticību,kas irdāvananoDieva.Vēlīsumāvarpieminētpiemēruparmūsuvaldību.Dodotiesuzvēlēšanasiecirkni,mūsosirticībakāpārliecība,kašībalss,kuruesatdošu,nāksparlabumanunvisaitautai.Bet,kasbeigāsnotiek?13.janvārisun2.pantsunvisipārējiegrezniepasākumi,kurosmēssaprotam,kamūsualkasnavpiepildītas.Mūsuticībakāpārliecībatikabalstītauzļotitrausliempamatiem,tikaiuzcilvēcisko:
„… būs līdzīgs neprātīgajam vīram, kas savu māju cēla uz smiltīm.” [Mt 7, 26]
KasirticībaDievam?Tāirattieksmesmaiņa,pieņemotdzīvikādāvanunoDieva.Ticībaneaprobežojasariešanusvētdienāsuzbaznīcu.Ticība ir,kadBaznīcamājomūsos,kadKristusgaismamājomūsusirdīs,arkurutiekapgaismota,pirmkārt,mūsupašusirds,mūsutuvākāsirdsuntadjauvar mēģinātizgaismotvisupasauli.
Mēsvaramuzdotjautājumu:„kāpēcesticu?” Mēstonoteiktinedarāmizdevīgumapēc,bettāpēc,kamūsosirkādsiekšējaisdzinējs,kasmums liekmeklētto,kasmūsvarpiepildīt,pilnveidot,darītlaimīgus.Irdaudzcilvēku,kasirpieņēmušišopatiesībuunatradušisavudzīvesjēgu.Irvairāk cilvēku,kuridomā,kairatraduši,betviņinespējbūtpatiesilaimīgi.
Protams, ir izņēmumi. Sava īsajā dzīves laikā esmu redzējis cilvēkus, kuri ir tiešām tikumīgi, mīlestības pilni, atvērti un tiešām labi cilvēki, bet Kristu viņu negrib pieņemt. Tādēļ aicinājums ir mīlēt. Mīlestība ved pie patiesības. Mīlestība dara mūs brīvus. Sv. Augustīns saka: „Mīli un dari, ko gribi.” Šim citātam vēlos pievienot to, ka vārdu salikums dari, ko gribi, nenozīmē visatļautību un bezatbildību.
Mīlēsim Dievu, jo mīlestība mūs darīs brīvus. Novēlu visiem ticības pilnu ticības gadu.
Autors: Sem. Emīls Slišāns