Dievs, debesu, zemes Radītāj,
Kungs Jēzu, mūsu Pestītāj,
Mēs savas sirdis paceļam
Uz Tevi, Dievs, ar lūgšanām.
Tu mīlestībā atnāci,
No posta izglābt pasauli,
Kas dziļā tumsā maldījās
Un Tevi sen jau gaidīja.
Šis ir laiks, kad katrā sirdī iespīd gaismas stars un mūs pārveidot sāk Dieva gars. Biežāk parādās kāds smaids, kas mūsu sirdis raisīt sāk un vēlme tuvoties uz to, ko mēs gaidām.
Katru gadu no jauna mēs gaidām bērna Jēzus atnākšanu, un katru gadu Viņš pie mums nāk savādāk, lai mūs veidotu pēc šī mazā bērna svētuma.
Nedēļu pēc nedēļas mēs iededzam arvien vairāk svecītes Adventa vainagā, tapēc apzināmies, ka pie bērna Jēzus ar katru dienu ejam arvien tuvāk.
Šis ir gaidīšanas laiks, kad atsakāmies no trokšņa un dažādām izklaidēm, kuras bieži pārpilda mūsu ikdienu, jo klusums ir svarīga sastāvdaļa, lai patiesi spētu sadzirdēt Jēzu, lai ar tīru un neaptraipītu sirdi mēs pieņemtu Viņu un atdotu sevi Viņa dievišķajās rokās.
Paliksim vēl nomodā šo atlikušo gaidīšanas laiku un savā sirdī sargāsim to liesmiņu, kuru līdz ar pirmās adventes sveces iedegšanu, mēs esam iededzinājuši savās sirdīs, lai Jēzus ienāk siltā un mīlestības pārpildītā sirdī.
Žēlastībām bagātu bērna Jēzus gaidīšanas laiku vēl:
seminārists Mārtiņš Kārklis