Ir labi cilvēkam, kas savu jūgu jaunībā nes. Lai viņš sēž vientuļš un kluss, ja tas tam uzlikts.
Tālāk ir par to, ka jākrīt uz vaiga un ka varbūt ir cerība. Tam, kurš jaunībā sēž vientuļš un kluss, ja tas tam uzlikts; viņam ir cerība, jo cerība ir arī mums pārējiem (Lk 15, 11-24). Kuri saņēma spēju palikt, prasmi izklaidēt sevi, draugus un dāmītes un tad šo mantojumu sākām lietot tik neapdomīgi, ka īsā laikā jau atradāmies svešā zemē, gar zemi un pilna mute ar zemi.
Celšos un iešu pie sava Tēva; tiem, kuri ir mājās pie Tēva maizes papilnam. Neesmu cienīgs, neslēpties; celties. Piecelšanās skaitās, kritieni nē, jo tie visi ir saskaitīti Pestītāja trijos kritienos ar krusta koku. Skaitās piecelšanās.
Raksta autors: sem. J. Purcens.