999, 1000, 1001 … tā tālāk un tā joprojām
Kāpēc man būtu jāskaita mani vai citu kritieni?… To ir ļoti daudz!
Arī Pestītājs pakrita ne vienu, ne divas pat ne trīs, bet daudz, daudz patiešām daudz vairāk reižu. Ne velti mēs to pieminam veselās trijās no četrpadsmit stacijās.
Kur paliek tas, ka Jēzus ir Dieva Dēls, Trīsvienības otrā persona. Kā Viņš vispār uzdrīkstējās pakrist? Kāds var uzdot jautājumu: „Kā vispār tādam vārgulim var ticēt?”
Tā ir ļoti smaga maldīšanās. Dievs ir neizmērojami spēcīgs! Tik spēcīgs, ka spēja pārciest trīsreiz lielāku šaustīšanas devu, nest smago krusta koku un piedevām nest VISAS cilvēces grēkus! Jā, visas cilvēces grēkus!
Nedaudz ilustrēšu grēka realitāti – aptuveni pēdējo 40 gadu laikā ir nogalināti 2 miljardi nevainīgu bērnu mātes miesās. Tie ir tikai 40 gadi! Tā ir tikai viena no sfērām! Cik daudz citās sfērās tiek gadsimtiem ilgi grēkots?
Šo visu var salīdzināt ar tāda smaguma celšanu, ko nemaz cilvēks nevar pacelt un tās nav viena vai divas tonnas.
Dievs to spēj. Viņš pakrīt, ceļās un vēl sauc uz cilvēku, lai atdod Viņam visas vainas. Lūk, tas ir Spēks!
Lūgsimies par to, lai mēs neskaitītu mūsu kritienus, bet būtu pateicīgi par katru to nepelnīto reizi, kad saņemam Dieva žēlastības.
Raksta autors: sem. R. Andžāns.