Tu esi tas ko tu valkā? Piemēram: jakainais ādainis. Vai arī cilvēks, kurš patiešām dodas mājās no treniņa.
„Kristus atdeva Pats sevi, lai mūs izpestītu no ikvienas netaisnības un sagatavotu sev tīru tautu. ” (Tit 2, 14)
Garāki pušķi, platākas siksnas – arī tolaik tam ko velk bija nozīme. Agrāk arī; brāļi norāva sapņotājam garās drēbes.
Skaisti krītoša un vējā viegli plīvojoša tīra drapērija, vai tomēr sākotnējo izskatu zaudējusi lupata, asiņaina un netīra, vietām pielipusi pie miesas, līdzīgi, kā tie piesegi, ko pārītis sev darināja no lapām – trūcīgi.
„Ietērpieties jaunā cilvēkā, kas pēc Dieva līdzības ir radīts.” (Ef 4,24)
Un nav tur vairs ne jakainā ādaiņa, ne sporta kostīms svētdienas pastaigā, ne Parīzē vai Milānā pēc mēra šūta uzvalciņa.
Pats svarīgākais apģērba gabals cilvēces vēsturē – kaut kas netīrs un līdzīgs lupatai?
„Un Viņa sejas izskats kļuva citāds un Viņa apģērbs tapa balts un staroja” (Lk 9,29) Nevis tas ko valkā, bet tas ko Viņš dara.
Raksta autors: sem. J. Purcens