Upura nozīme
Dārgie brāļi un māsas Kristū!
Šodien Dieva Vārds mūs aicina pārdomāt Ābrahama paklausību Dievam. Dievs bija nolēmis pārbaudīt Ābrahama ticību, liekot upurēt savu vienīgo dēlu – Īzāku, kuru viņš ļoti mīlēja. Šis upuris kļuva par pirmtēlu tam upurim, kuru par mums salika pats Dievs, atdodams krusta nāvei savu vienīgo Dēlu – Jēzu.
Uz to mums šodien arī norāda dienas evaņģēlijs, atklājot Kristus pārveidošanos, kuras nolūgs bija stiprināt apustuļu ticību, lai tie būtu gatavi piedzīvot Viņa ciešanas, šo upuri, kuru Dievs salika, lai mūs izglābtu no mūžīgās nāves, kas ir grēka alga par mūsu grēkiem. Dievs mums caur šo upuri dāvā cerību mūžīgai dzīvei.
Atbildot Dievam uz Viņa lielo mīlestības upuri, arī mēs esam aicināti nes upurus Dievam. Visi mūsu darbi, lūgšanas un kalpojums Dievam un Baznīcai, ikdienas dzīve, pūles, garīgā un fiziskā atpūta, un pat dzīves grūtības, kad tās tiek pacietīgi panestas, kļūst par garīgu Dievam patīkamu upuri, ja tikai to visu mēs izdzīvojam Dieva Garā; un piedaloties Sv. Misē, svinot Euharistiju, šie mūsu upuri pievienojas Jēzus upurim, ar kuru kopā tiek pasniegti Debesu Tēvam. Tādējādi, ar šādu svētu dzīvesveidu, mēs veltījam Dievam pasauli un sniedzam Viņam pielūgsmi visos apstākļos.
Lielajā gavēnī, kuram šodien mēs svinam jau otro svētdienu, esam īpaši aicināti gavēt – lai mainītu attieksmi pret sevi pašu, lūgties – lai mainītu attieksmi pret Dievu, un darīt žēlsirdības darbus – lai mainītu attieksmi pret līdzcilvēkiem. Tāpēc lūgsim Dievam palīdzību šajā žēlastību pilnajā laikā, nepalaist garām nevienu žēlastību, ko mēs varam saņemt ar apņemšanos, ko esam uzņēmušies pildīt. Nesīsim Dievam slavas upuri un piesauksim Viņa svēto vārdu. Izpildīsim savus solījumus Kungam, visu Viņa ļaužu priekšā.(Sal. Ps 116) Amen.
Raksta autors: diak. J. Skutels