Mūsu sirds svētnīca
Dārgie brāļi un māsas Kristū!
Šodienas Evaņģēlijā mēs dzirdējām par Jēzu, kurš no svētnīcas izdzina tirgotājus un naudas mainītājus. Viņš pagatavoja no auklām pātagu un izdzina visus ārā, reizē ar aitām un vēršiem, izkaisīja naudas mainītāju naudu un apgāza galdus, un tiem, kas pārdeva baložus, lika tos aizvākt projām. Kāpēc Viņš to darīja? Tāpēc, ka Viņam bija dārga šī svētā vieta, kur ļaudis nāca pielūgt Dievu, un kas bija arī Viņa Tēva nams.
Vai mēs būtu uz ko tādu spējīgi? Mūsdienās mums nav gluži tādas svētnīcas, kāda bija ebreju tautai tajā laikā, bet mums šī Dieva svētnīca ir mūsu draudzes Baznīca, uz kuru mēs, līdzīgi kā jūdu tauta, ejam atdot Dievam godu, Viņu pielūgt un godināt. Vai mēs būtu spējīgi paņemt pātagu un izdzīt no mūsu Baznīcas ārā visāda veida tirgotājus un naudas mainītājus, kas varēt to apsēst? Paldies Dievam, mūsu Baznīcu nekas tāds nav apsēdis, bet ir viena cita lieta, kurai es vēlos pievērst jūsu uzmanību.
Mūsu sirdīs, dvēseles pašos dziļumos, arī ir templis, kurš ir paredzēts pašam Dievam. Bet bieži vien gadās, ka to ir apsēduši visāda veidā tirgotāji un naudas mainītāji. Tie novērš mūsu domas un uzmanību no Dieva, kuram mūsu dzīvē pienākas galvenā vieta. Ar saviem piedāvājumiem, šie tirgotāji palīdz aizmirst mūsu Radītāju, tā vietā ieliekot radību.
Aicināsim Jēzu mūsu sirdīs, lai Viņš no mūsu sirds ar pātagu padzen visu to, kas ieņem Dieva vietu, kas novērš mūsu domas un sirdis no Dieva, ka mēs nereti savā ikdienā aizmirstam Dievu. Lūgsim Jēzum, lai Viņš arī mums uzrāda, kas ir šie baloži, mūsu svētnīcā, kurus mums pašiem, ar savu piepūli ir jāaizvāc, lai tiem nenodarītu pāri, un lai tie neieņemtu vietu, kas pienākas Dievam. Amen.
Raksta autors: diak. J. Skutels