Dārgie brāļi un māsas,
Šodienes vēlos izceltliturģiskās lūgšanasekleziālo dabu.Liturģija ir„līdzdalība pašaKristus lūgšanā,kas SvētajāGarā tiekraidīta Tēvam” (Katoliskās BaznīcasKatehisms 1073).Baznīca, kāKristus MistiskāMiesa un vienotaar Viņu pielūdzTēvu.
Solidarizējotiesar Kristu Viņalūgšanā Tēvammēs no jaunaatklājam mūsudziļāko identitātikā kristieši,kā Tēva, „kasir debesīs” bērni. Liturģijair arī visaKristus satikšanās,tas ir, arKristu un Viņamiesu – Baznīcu.Tādā veidāliturģija irlūgšana arvisiem dzīvajiemuniversālajā Kristumticīgo kopienā.Lūgšana kļūsthabituāla Dievaklātbūtnes izprašana,jo mēs Baznīcasvārdus padarāmpar saviem unmācāmies runātlūgšanā uncaur lūgšanu.
Tiešiliturģijā Baznīcapatiesi irBaznīca, jo tāir vieta, kurDievs nāk piemums un ienākmūsu dzīvēs.Atcerēsimies, kaliturģija tieksvinēta Dievam,ne priekš mums;tas ir Viņadarbs; Viņš irliturģijas veicējs.Mūsu pienākumsir, lai mēsliturģijā esamatvērti Dieva unViņa Miesas –Baznīcas vadībai.
Pāvests sveic klātesošos svētceļniekus…
No angļu valodas tulkoja: Sem. Pēteris Skudra