Ļaunumu var uzvarēt tikai tas, kurš ir bagāts labajā, kurš rūpējas, lai attīstītos un bagātinātos viņā tās vērtības, ko nosaka cilvēka, kā Dieva bērna cieņa. Pastāvēt labajā un uzvarēt ļaunu, tas nozīmē, rūpēties par Dieva bērna cieņu, rūpēties par savu cilvēcisko cieņu.
Saglabāt cieņu, lai spētu veicināt labo un uzvarēt ļauno, tas nozīmē būt iekšēji brīvam, pat ārējās nebrīves apstākļos, tādam ir jābūt visās dzīves situācijās. Kā Dieva bērni mēs nedrīkstam būt nebrīvi. Mēs kā Dieva bērni nesam sevī brīvības mantojumu. Brīvība ir dota cilvēkam, kā viņa diženuma mērs. Saglabāt cieņu, lai spētu veicināt labo un uzvarēt ļauno, tas nozīmē dzīvot taisnīgumā. Taisnība izriet no patiesības un mīlestības. Jo vairāk cilvēkā ir patiesības un mīlestības, jo vairāk viņā ir taisnīguma. Taisnīgumam ir jāiet roku rokā ar mīlestību, jo bez mīlestības nav iespējams pilnīgs taisnīgums. Kur pietrūkst mīlestības un labā, tur šo abu vietu ieņem naids un vardarbība.
Uzvarēt ļaunumu ar labo, tas nozīmē saglabāt uzticību patiesībai. Patiesība ir ļoti delikāta mūsu prāta īpašība. Tiekšanos pēc patiesības cilvēkam ir dāvājis pats Dievs, tāpēc arī cilvēkam ir dabiska tieksme pēc patiesības un nepatika pret meliem. Patiesība tāpat kā taisnīgums, ir saistīta ar mīlestību, bet mīlestība maksā. Patiesa mīlestība ir nesavtīga, tāpēc arī patiesība maksā. Patiesība vienmēr cilvēkus vieno un pulcina. Kristietim ir pienākums pastāvēt par patiesību, arī tad ja par to nākas dārgi maksāt. Par patiesību maksā, jo neko nemaksā tikai par putekļiem, arī par kviešu graudu nākas reizēm samaksāt.
Lai ļaunumu uzvarēto ar labo, nepieciešams rūpēties par drosmes tikumu. Drosmes tikums ir cilvēciskā vājuma pārvarēšana, īpaši baiļu. Kristietim ir jāatceras, ka jābaidās tikai par to, lai viņš nenodotu Kristu par pāris sudraba gabaliem, gūstot tukšu mierinājumu. Kristietim nepietiek tikai ar to, ka viņš tikai nosoda ļaunumu, melus, gļēvulību, nebrīvi, naidu, vardarbību, bet kristietim pašam ir jābūt patiesam taisnīguma, labuma, patiesības, brīvības un mīlestības lieciniekam un aizstāvim.
Lai ļaunuma uzvarētu ar labo un saglabātu cilvēka cieņu, nedrīkst pielietot vardarbību. Tas, kuram neizdodas uzvarēt ar sirdi un prātu, tas pūlas uzvarēt ar vardarbību. Katrs brutāla spēka pielietojums noved pie posta. Vislabākais un visstiprākais cīņas veids, kādu zina cilvēces vēsture, ir cīņa ar domu palīdzību (gara spēkā). Lūgsim, lai mēs būtu brīvi no bailēm un noslieces uz vardarbību.
No poļu valodas tulkoja: diak. Renārs Birkovs.
Pārdomu teksta autors: Svētīgais priesteris – moceklis Ježijs Popeluško