ManJēzus Kristusir Draugs,Tēvs manasdzīvesSkolotājs. Kaddzīvoju pieaudžuvēcakiem,es biežidzirdēju parJēzu Kristusakām – Viņštevi mīl,uzticies Viņam,jo Viņšir visurun redzvisu. Laikamejot, esJēzu Kruistuaizvien tuvākiepazinu unsāku censtiespēc iespējasdievbijīgāksbūt pretJēzu unsatikt biežākViņu.
Kadsāku mācītiesRīgas Katoļuģimnāzijā, eskatru dienucentos apmeklētSvētās Mises,bet estajā laikāvēl bijutrausls unviegliievainojams, joman bija„mīksta sirds” , jakāds negatīvupateica vaiarī pajokoja,es apvainojos.Es tīcēju,ka, piekalpojotpie altāraes aizvienvairāk varējuViņu iepazīt,iemīlēt unsatikt. Kadbija grūtības,pēc Sv.Misēm lūdzosuz Jēzu,lai Viņšdod izturībuun mīlestībupret tiem,kas mandarīja pāriun arītiem kasapsmēja mani.Piedaloties katrāSv. Misē,esmu ļotilaimīgs, pattad, kadreizēm vēlos,lai dažreiztās ātrākbeidzas. Tāir savāziņā iekšējacīņa, bet,kļūstot vecākamgados, essajutudziedināšanu noJēzus, tikstipru, kavēl unvēl bijavēlēšanāspiedalīties Sv.Misēs. Kadsaņemu Svētokomūniju, sajutusevī dziļumieru unpieskārienumanai dvēselei,tas irvisskaistākaisbrīdis manādzīvē, jotik tīraun mīlestībaspilna ir„Jēzus miesa” jeb SvētaKomūnija, kamani pārņiemliels mīlestībaspiapildījums, kovēlāk, darotlabu citiem,es cenšosto dot.
Autors: Sem. JānisGrīgs