Pirmā Lieldienu prakse Madonā
(2012. gadā no 1. līdz 9. aprīlim)
Es biju nosūtīts pie Madonas prāvesta priestera Riharda Rasnača, kas ir pazīstams lielākajai daļai Madonas iedzīvotāju. Ieguvums no prakses bija liels, bet ne jau tikai ar jaukiem notikumiem, ko prakse sniedza man, un ar pieredzi, bet arī ar novērojumiem, kā priesteris Rihards, individuāli un ar citu cilvēka palīdzību, veica pienākumus draudzē un baznīcā, un arī ārpus tās. Piemēram, pietiek vien ar to, ka ir Adorācijas kapela Madonā, bet tai arī ir nepieciešams ārējs izskats, kas piesaistītu cilvēkus, tas ir, jāpadomā kurā vietā būs stāvvieta mašīnām, kur divriteņiem atvēlēt vietu, cik daudz būs lampu, kas izgaismos celiņu utt. Lai labāk sekmētos pastorālais darbs baznīcā, ir jāpadomā arī, kur ņemt finanses. To var izdarīt ja ir labas attiecības ar Madonas domi, kurā iesniedzot projekta plānu tiek piešķirta attiecīgā naudas summa Alfa kursa izdevumiem. Tā varētu minēt vēl daudzus piemērus, bet tas nav nepieciešams, jo skaidrs ir tas, ka bez aktīvas iesaistīšanās vides sabiedrības uzlabošanā, nebūs rezultātu, ja par to nedomās.
Pēc priestera Riharda sniegtā piemēra ikdienas dzīvē manī radās pārliecība, ka arī es to varu izdarīt, pat tad, ja es esmu vājš. Tātad, lai sabiedrību mainītu, ir jāmainās pašam, bet ir arī jābūt pašam sabiedriski aktīvam, jo tikā tā sekmēsies mana kalpošana cilvēkiem, jo es zināšu, kas viņiem pietrūkst.
Autors: Sem. J. Grīgs