Baznīcas liturģiskajā kalendārā, ceturtdien, pirms mēneša I piektdienasparasti ir atgādinājums, ka var lūgties svēto stundu. Vairākās Latvijas katoļu draudzēs notiek šis svētas stundas dievbijības izpausme, bet reāli ir ļoti maz ticīgo, kuri zina par šīs lūgšanas formas vēsturi, nozīmi un teoloģisko saturu.
Lai saprastu, cik dziļa un bagāta ir savā saturā Svētas stunda praktizēšana garīgajā dzīvē, aizsākumus nepieciešams meklēt 17.gadsimtā, kad Baznīcā ļoti strauji attīstījās Jēzus Sirds godināšana. Savu popularitāti tā ieguva pēc 1674. gada, pēc Jēzus parādīšanās sv. Margaritai Marijai Alakok. Vīzijā Kungs Jēzus teica svētai, ka Viņš katrā naktī no ceturtdienas uz piektdienu dos viņai līdzdalību savās ciešanās, ko viņš izcieta lūdzoties Getzemanes dārzā; un ka no plk. 23.00 līdz pusnaktij viņai jālūdz no Debesu Tēva grēcinieku atgriešanas žēlastību, šajā stundā jāgandara Dieva taisnībai, vienojoties ar Kristus ciešanām. No privātprakses šis lūgšanas veids strauji izplatījies vispārējā Baznīcā, un Svētā stunda kļuva par vienu no dievbijīgām un iemīļotām Jēzus Sirds godināšanas formām un ir cieši saistīta ar Jēzus lūgšanu Getzemanes dārzā.
Evaņģēlijos par Jēzus lūgšanu Getzemanes dārzā varam izlasīt: Mt 26,36-46; Mk 14,32-42; Lk 22,39-46. Savos aprakstos evaņģēlisti norāda mums uz Jēzu, kurš lūdz Debesu Tēvu, lai sagatavotos krusta ciešanām un nāvei cilvēku grēku izpirkšanai, lūdz lai notiek Visuaugstā Griba.
Evaņģēlijos par Jēzus lūgšanu Getzemanes dārzā varam izlasīt: Mt 26,36-46; Mk 14,32-42; Lk 22,39-46. Savos aprakstos evaņģēlisti norāda mums uz Jēzu, kurš lūdz Debesu Tēvu, lai sagatavotos krusta ciešanām un nāvei cilvēku grēku izpirkšanai, lūdz lai notiek Visuaugstā Griba.
Svētajā stundā Baznīca aicina pārdomāt un garīgi izdzīvot kopā ar Kristu šo Augsta Priestera lūgšanas turpinājumu, kad Viņš bija no visiem atstāts un tikai eņģelis viņu stiprināja, jo mācekļi nevarēja pat vienu stundu būt nomodā.
Pāvests Pijs XI enciklikā Miserentissimus Redemtor 1928.gadā, kura bija veltīta vispārējai Jēzus Sirds godināšanai, nosauc Svētu stundu par mīlestības praksi. Oficiāli Baznīca izteicās par šīs dievbijības formu 1933.gadā caur speciālu Peniteciarijas dekrētu, kur bija piešķirtas atlaides saistītas ar Svētas stundaslūgšanu. Šajā dekrētā teikts, ka lūgšanas Svētas stundas laikā ir vērstās uz to, lai atgādinātu ticīgiem Jēzus Kristus ciešanas un Nāvi un mudinātu viņus uz godināšanu un pārdomām par Viņa lielo Mīlestību, pateicoties kurai Viņš iedibināja Euharistiju.
Svētīgais Jānis Pāvils II savā apustuliskajā vēstulē bīskapiem 1980.gadā par Euharistijas kultu norāda uz Svēto stundu, kā uz vienu no Euharistijas godināšanas formām.
Tīri praktiski šo lūgšanas stundu var lūgties Vissvētākā Sakramenta priekšā vai kādā citā piemērota vietā. Galvenais, lai šajā stundā mēs pārdomātu Kristus ciešanas, kādas viņš cieta par cilvēku grēkiem, pārdomātu par lielo Mīlestību, ar kādu Viņš parādīja caur Vissvētākā Sakramenta iedibināšanu. Svētas stundasdievkalpojums parasti sastāv no pārdomām (īpaši Svēto Rakstu pārdomāšana par Jēzus lūgšanu Getzemanes dārzā), garīgām dziesmām un no gandarīšanas un nožēlas aktiem par saviem un visa pasaules grēkiem. Kas attiesās uz laiku, nav obligāti lai Svētas stundas lūgšana būtu no 23.00 līdz 24.00, tā var būt jebkurā stundā ceturtdien vakarā. Šo stundu var lūgties katru ceturtdienas vakaru, bet Baznīca īpaši aicina lūgties un izdzīvot šo stundu pirms mēneša I piektdienas, kad notiek Jēzus Sirds godināšana.
Tā kā šīs stundas lūgšana cieši saistīta ar Jēzus lūgšanu Getzemanes dārzā, šīs lūgšanas garīgo mērķi ļoti labi raksturo pāvests Benedikts XVI grāmatā: “Jēzus no Nazaretes“, kur viņš saka, ka Getzemanes dārzā Jēzus paceļ savu cilvēcisko gribu līdz Savai Dēla gribai un savieno to ar Tēva gribu. Getzemanes dārzs ir tā iekšēja telpā no kurienes iziet trešais Kunga lūgšanas lūgums- „Tavs prāts lai notiek…”– mēs lūdzam, lai drāma, kāda bija Eļļas kalnā, Jēzus cīņas drāma, kura caurstrāvoja visu Viņa dzīvi un darbus, piepildītos mūsos, nonākot līdz savam piepildījumam; mēs lūdzam par to, lai mēs kopā ar Viņu – ar Dēlu – varētu savienot savu gribu ar Tēva gribu un tāda veidā kļūtu par „dēliem”, kuri ir savienoti ar Viņu gribas kopībā, lai šīs gribas kopība pārvērstos par pazīšanas kopību. Es domāju, ka Gavēņa laiks, ir laiks, kad mēs varam no jauna atklāt Svētas stundas vērtību un praktizējot to pieaugt Kunga pazīšanā, varam lūgšanā iemācīties pakārtot savu gribu Dieva gribai un ar Dieva žēlastības spēku pārveidot savu sirdi līdzīgu Jēzus Sirdij.
Autors: Sem. V. Filipenoks