Sava krusta nešana ir veids, kā cilvēks var saņemt pagodinājumu no Dieva.
Krusts nekad nav viegls. Jebkuras ciešanas cilvēka dzīvē parāda patiesību, cik niecīgs viņš ir un cik atkarīgs no Dieva, kas tās pieļauj. Tās ir realitāte, no kuras nav iespējams izbēgt. Tikai tad, ja ciešanas tiek pieņemtas un vienotas ar Kunga krustu aiz mīlestības pret Viņu, tām parādās cita jēga. Tās kļūst par līdzekli savas un citu dvēseļu svētdarīšanai un pestīšanai, par upuri, kas cietēju savieno ar Vissvētāko Upurjēru un ļauj viņam kļūt par īsteno Kristus sekotāju. Šo kalpu, kas ir bijis uzticīgs līdz galam ciešanās, Dievs ar prieku pieņems Debesu valstībā, kur dos tam patieso godu un neizsakāmu mīlestību. Kas grib būt Jēzus cienīgs, tam pacietīgi jāseko Viņam, uzticot un upurējot Dievam visas savas grūtības. Šādu cilvēku debesīs sagaida neaptverama godība.