Bakalaura darba aizstāvēšana sastāvēja no divām daļām – vispārējas darba prezentācijas komisijai un tēžu argumentācijas.
Priesteris Juris izraudzījās šo tēmu, jo līdz šim Latvijas Baznīcā tā vēl nav tikusi apskatīta, lai gan realitātē pastāv vairākas harizmātiskās kopienas.
Sākumā viņš definēja, ka harizmas ir Svētā Gara dāvanas, kuru bibliskais pamatojums rodams jau Vecajā Derībā kā Svētā Gara apsolījums, kas piepildās Jaunajā Derībā.
Bakalaura darba otrajā sadaļā tika apskatīta Baznīcas harizmātiskā pieredze un harizmas plašākā un šaurākā nozīme. Priesteris skaidroja, ka plašākajā nozīmē harizmāti ir visi cilvēki, jo ikviens ir saņēmis konkrētas Svētā Gara dāvanas savam kalpojumam pasaulē. Šaurākā nozīmē šis jautājums tika apskatīts kā harizmātiskā atjaunotne atsevišķās kopienās.
Attīstot šo tēmu, priesteris Juris pievērsās harizmātiskajai atjaunotnei mūsdienās, atklājot, ka tās pirmsākumu rodami ASV un Kanādas Vasarsvētku draudzēs, kurās klātesoši bija arī katoļticīgie. Šajā sadaļā arī izkristalizējās ierastās harizmas (sludināšana, vadīšana utt.), kas vairumam cilvēku ir saprotamas, un īpašā harizmas (runāšana mēlēs, dziedināšana utt.), par kurām gan Baznīcā, gan ārpus tās valda dažādi uzskati un aizspriedumi.
Turpinājumā tika uzsvērti kristības Svētajā garā teoloģiskie aspekti un tās lielā saistība ar iniciācijas sakramentiem (Kristība, Iestiprināšana un Svētā Komūnija), kā arī ar empīrisku pieredzi.
Prezentācijas noslēgumā priesteris Juris uzsvēra, ka, lai piedzīvotu kristību Svētajā Garā, ir svarīgi trīs aspekti: apziņa, vēlme un atvērtība visam plašajam harizmu lokam.
Vērtētāju komisija atzinīgi izteicās par ieguldīto darbu, bakalaura darba izstrādāšanā īpaši tāpēc, ka līdz šim latviešu valodā materiāli par šo tēmu ir pieejami ļoti maz, un atzina, ka tam ir arī pastorāls un ketehētisks pielietojums Latvijas Baznīcā.
Priesteris Juris Skulets saņēma Laterāna Pontifikālās Universitātes bakalaura grādu ar otru augstāko vērtējumu – “Summa cum laude”.